Šerloks Holmss un doktors Vatsons pastaigājas pa vakarīgo Londonu. Pāri tiltam ejot, Holmss pēkšņi apstājas un saka:
- Mans draugs, izmantojot savu deduktīvo metodi, es esmu iemācījies pārvaldīt cilvēku rīcību.
– Nevar būt!?
- Nu tad pārbaudīsim. Skatieties - nāk džentelmenis. Tūlīt pat viņš nolēks no šī tilta.
– Neticu!
Holmss apstādina nācēju un jautā:
- Jūs esat anglis?
- Jā.
- Jūs nākat no bankas?
- Jā.
- Bet vai Jūs zināt, ka stundu atpakaļ to aplaupīja?
- Aaa... ko... nē...tas nevar būt!!!
Un kliedzot metas upē.
- Nu, Holmss, tā ir vienkārši sakritība.
- Nu labi, skatieties, vēl kāds nāk.
- Atvainojoet, vai Jūs esat francūzis?
- Jā.
- Vai Jūs nākat no ielasmeitas?
- Jā.
- Bet vai Jūs zināt, ka viņa visā Londonā slavena ar to, ka viņai ir sifiliss?
- Aaa...ko!!!
Un kliedzot metas upē.
- Mans dārgais draugs, vai tagad es Jums esmu pierādījis?
- Vispār jau nezinu. Ja nu vēl vienu reizīti...
Nāk mužiks...
- Labvakar, kungs.
- Sveiks.
- Vai Jūs gadījumā neesat no Krievijas?
- Nu un?!
- Tādā gadījumā - vai Jums ir zināms, ka Anglijā tikko pieņemts likums, kas aizliedz lēkt no šī tilta?
Mužiks, liekot kāju pāri margām:
- Bet mums - krievu mužikiem – nospļauties.